Ceļojošais krājums—nodarbība «Vai kaķi raud?»
Darba īss apraksts
“Vai kaķi raud?” ir ceļojošs muzeja krājums – nodarbība, kas ļauj sākumskolas vecuma bērniem izzināt emocijas cilvēkos un kaķos. Kopīgi pētot un radoši darbojoties skolēni attīsta savas sociāli emocionālās prasmes, radošo un kritisko domāšanu, empātiju. Nodarbība veidota kā pašvadīta mācīšanās, kurā būtiska ir sadarbība, taktilā pieredze un praktiska darbošanās – priekšmeti, ko aptaustīt, izjaukt, salikt kopā, pasmaržot, izmērīt.
Līdz ar priekšmetiem ceļo arī skaidrojoši video ar ekspertu stāstiem un arī dažādu vecumu bērnu un jauniešu pieredzes stāstiem par savām un viņu kaķu asarām un emocijām.
Nodarbības saturā iekļāvām dažādu veselību pieredzi – stāstnieku vidū arī neredzīga jauniete, ar savu pieredzi dalās puisis, kurš ikdienā lieto acs protēzi. Ceļojošais krājums-nodarbība veidots un attīstīts sadarbībā bērniem no Daudzeses pamatskolas 2. un 4. klasi, Rīgas 64. vidusskolas 3b klasi, privātās pamatskolas Domdaris un Ogresgala pamatskolas 5. klases bērniem.
Idejas oriģinalitāte un jaunrade
Pēc muzeja pasūtījuma sagatavota nodarbība un taktilie materiāli skolām, kas turklāt var ceļot patstāvīgi – ar pakomāta vai kurjera starpniecību, tapa pirmo reizi. Īpašs bija arī procesa dizains – bērnu iesaiste visos posmos – tēmas izvēlē, koprades darbnīcās pētniecības posmā, prototipēšanas darbnīcās kā arī produkta testēšanā.
Skolotājas atsauksmēs min “Pieredze bija bagātinoša un unikāla, jo nekur citur nebūtu iespēja tik daudzveidīgi darboties.”; “Ļoti veiksmīga un patiesi bērncentrēta.”; “Ar šāda veida materiālu strādāju pirmo reizi.” Lietotāju atsauksmes lasāmas saitē: https://ej.uz/kolektivs_atsauksmes
Problēmas nostādne un risinājumu atbilstība darba uzdevumam
Problēmas uzstādījums: Muzejs meklē veidus, kā būt noderīgs bērnu auditorijai. Pastāvīgā ekspozīcija muzejā tiek atzīta par novecojušu, bērniem nepiemērotu, turklāt muzeju sasniedz ierobežots cilvēku skaits (to ieteikmē transporta izmaksas, citu pakalpojumu konkurence Rīgā). Mūsu uzdevums bija radīt pakalpojumu, caur kuru muzejs var sasniegt auditorijas ārpus muzeja sienām, veicināt bērnu interesi un zināšanas par veselību, iekļaušanu un rūpēm, kā arī attīstīt pieejas darbam ar bērnu auditoriju.
Radītais risinājums pilnībā atbilda problēmas uzstādījumam. Muzejs sasniedz (un turpina sasniegt) auditorijas, kas muzejā nav bijušas; izmēģinātas un ieviestas jaunas metodes bērnu iesaistīšanai procesā; turklāt lietotāji uzteic pakalpojuma metodes un saturu, kā arī to atbilstību jaunajiem izglītības standartiem. Atsaucoties skolu pieprasījumam, muzejs apsver turpināt pakalpojuma formātu, attīstot arī citu saturu.
Koprade, ieinteresēto pušu iesaiste un sadarbība darba procesā
Pakalpojuma izstrādi organizējām tā, lai auditorija – bērni – būtu iesaistīti visos izstrādes posmos.
Tā vietā, lai sāktu ar muzeja stiprajām pusēm un izvēlētos tēmu, kas ir labi pārstāvēta muzeja krājumā, vispirms iniciējām komunikācijas kampaņu, kas ievāc bērnu jautājumus par veselību un ķermeni un kā nodarbības tēmu izvēlējāmies vienu no bērnu uzdotajiem jautājumiem.
Lai bērnus iesaistītu izpētē veidojām koprades darbnīcu: mūsu sagatavotu pop-up izstādi, uzdevumus un tēmas ekspertes, kas gatavas atbildēt uz bērnu jautājumiem.
Pakalpojumu dažādās izstrādes stadijās prototipējām ar skolu klasēm (dažādu vecumu), pēc katra testa ieviešot uzlabojumus – ņemot vērā gan pašu novēroto, gan bērnu ieteikumus.
Funkcionalitāte un tehnoloģiskais risinājums
Iepakojums paredzēts nodarbības strukturēšanai
— skolotāja saņem kartona kārbu nodarbībai. Šī ir pakomāta standatra izmēra, lai varētu viegli ceļot reģionos, ar rokturiem
— ņemot vērā, ka viena klase ir pārāk liela grupa pašvadītai nodarbībai, nolēmām to sadalīt četrās grupās – tāpēc lielajā kastē ir 4 tematiskas (atšķirīgas) mazākas kārbas;
— katras grupa saņem vienu tematisku kārbu un pierakstu lapas, kuras secīgi aicina atvērt un izpētīt mazākās kārbiņas;
— ņemot vērā, ka katra nodarbība ir atšķirīga, katra grupa ir kļuvusi par ekspertiem kādā tēmā un noslēgumā notiek notikušā apspriešana.
Ceļojošā krājuma specifika ir spēcīga nolietojamība, tāpēc izvēlējāmies 2 veida pieejas:
— objekti, kuri ir gana robusti, lai tie būtu praktiski nenolietojami;
— objekti, kuri izgatavoti no dabai draudzīgiem materiāliem un ir viegli aizvietojami (vaskadrāna “smadzenes” – apdrukāta kokvilna, vasks)
Estētika un citas pieredzes kvalitātes dimensijas
Šī projekta estētika ir apzināti daudzveidīga. Tajā iekļāvām gan vēsturikas fotogrāfijas un ilustrācijas atbilstoši muzeja specifikai, gan arī bērnu zīmējumus no prototipēšanas darbnīcām, gan arī zinātnisku datu infografikas. Dizaina uzdevums bija to visu harmoniski apvienot, nezaudējot personisko – katrs objekts ir atšķirīgs materialitātē un koncepcijā, tādejādi saglabājot pārsteiguma, brīnuma un autentiskuma sajūtu.
Ekonomiskā nozīmība, ilgtspēja un apritīgums
Pakalpojuma attīstībai bija ierobežots budžets (ražošanas izmaksas 2500 EUR). Vairums objektu izgatavoti no dabai draudzīgiem materiāliem un ir viegli aizvietojami (kartons, vaskadrāna “smadzenes” – apdrukāta kokvilna, vasks). Ar minimāliem ieguldījumiem pakalpojumu var turpināt sniegt gadu garumā.
Sociālā nozīmība, iekļaušana, pieejamība un piekļūstamība
Paša pakalpojuma uzstādījums bija veicināt reģionālo pieejamību: skolas jebkur Latvijā izstrādāto pakalpojumu var bez maksas pasūtīt un saņemt ar kurjeru piegādātu ceļojošo krājumu-nodarbību. Uz doto brīdi pakalpojums sasniedzis nedaudz vairāk nekā 2000 skolēnus, bet pakalpojums turpina būt pieejams arī turpmāk.
Savukārt iekļaušanas principi ir bijuši būtiski satura izstrādē – anatomiskās zināšanas papildina personīgi pieredžu stāsti, dažādu veselību pieredzi pārstāv neredzīga jauniete un pusaudzis, kurš ikdienā lieto acs protēzi, viena no viņa protēzēm arī kļuvusi par Ceļojošā muzeja krājuma eksponātu.
Lietotāju atsauksmes, tai skaitā par sociālo nozīmību lasāmas saitē:
https://ej.uz/kolektivs_atsauksmes




