Dailes teātra priekšlaukums

Darba autors: «MADE arhitekti» sadarbībā ar Evelīnu Ozolu un Edgaru Zvirgzdiņu.
Darba pasūtītājs: Valsts nekustamie īpašumi, Rīgas domes Īpašuma departaments
Darba radīšanas laiks: Nodots ekspluatācijā — 2023.gada maijs

Darba īss apraksts

Dailes teātra priekšlaukuma pārbūve ir būtiski mainījusi prioritātes šajā publiskajā ārtelpā, pirmajā vietā liekot gājēju ērtības un labsajūtu. Laukumā saglabāta teātra arhitektūrai un modernisma garam raksturīgā kompozīcija, labiekārtojuma principi un materiāli, bet radīta jauna gājēju kustības un uzturēšanās stratēģija, tiecoties vidi padarīt pieejamu un drošu ikvienam, — izveidojot virsmu bez liekiem šķēršļiem un pakāpieniem, padarot laukumu ievērojami zaļāku, uzlabojot apgaismojumu nakts stundās, ieviešot ilgtspējīgu lietusūdens novadīšanu un sakārtojot teātra vizuālo komunikāciju pilsētvidē.

Idejas oriģinalitāte un jaunrade

Dailes teātris ir iemīļots kultūras galamērķis un ievērojams modernisma arhitektūras piemērs, kuru atjaunošanā jaunradei jābūt līdzsvarā ar esošo vērtību saglabāšanu un izcelšanu. Darba procesā, maketā modelējot teātra ēkas būvapjomus, centāmies izsekot arhitektes Martas Staņas domu gājienam un atrast tādu laukuma kompozīciju, elementu proporcijas un materiālus, kas būtu radniecīgi modernisma formu valodai un garam. Tādēļ laukuma raksturu nosaka taisni leņķi, betona virsmas, tumša ķieģeļa akcenti, ar ko kontrastē apstādījumu maigums. Tomēr stila tīrība nedrīkst kļūt par traucēkli mūsdienīgai laukuma lietošanai, tādēļ seguma terasējums un apstādījumu grupu ģeometrija iejūtīgi pielāgoti ērtākai gājēju kustībai, izveidota skaidrāka vizuāla un funkcionāla sasaiste ar Šarlotes ielu, tiecoties veidot drošāku un iekļaujošāku publisko ārtelpu.

Problēmas nostādne un risinājumu atbilstība darba uzdevumam

Dailes teātra laukums nebija atjaunots kopš tā izbūves 1970. gados. Betona segums bija nelīdzens, atbalsta sienas daudzviet izdrupušas un ārtelpas mēbeles lielākoties zudušas. Laukuma daļa pie teātra ieejas uzskatāmi demonstrēja pilsētas autocentriskumu — sākotnēji veidota kā apmeklētāju pulcēšanās vieta un ēkas ansambļa sastāvdaļa, tā ilgstoši tika izmantota kā stāvlaukums, degradējot augstvērtīgu arhitektūru, apgrūtinot gājēju pārvietošanos un pakāpeniski iznīcinot betona plākšņu segumu.

Laukuma pārbūve ir būtiski mainījusi prioritātes šajā publiskajā ārtelpā, pirmajā vietā liekot gājēju ērtības un labsajūtu — izveidojot virsmu bez liekiem šķēršļiem un pakāpieniem, padarot laukumu ievērojami zaļāku, uzlabojot apgaismojumu nakts stundās, ieviešot ilgtspējīgu lietusūdens novadīšanu un sakārtojot teātra vizuālo komunikāciju pilsētvidē.

Koprade, ieinteresēto pušu iesaiste un sadarbība darba procesā

Laukuma atjaunošanas ideja tika iegūta metu konkursā, kurā startējām starpdiscplinārā komandā kopā ar pilsētvides dizaineri Evelīnu Ozolu un grafikas dizaineru Edgaru Zvirgzdiņu. Jau agrīnā projekta stadijā tika iesaistīti arī arboristi, ainavu arhitekti, apgaismojuma dizaineri, būvinženieri un citi speciālisti. Tā kā projekts skar vairākus zemesgabalus un arī teātra ēku, tam bija vairāki pasūtītāji: Rīgas pašvaldība, Latvijas valsts un Dailes teātris. Projekta risinājumus ietekmēja arī saskaņojošās institūcijas: Pilsētas attīstības departaments, Satiksmes departaments, kā arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Laukuma veiksmīgā atjaunošana apliecina, ka metu konkurss ir piemērots instruments, lai radošā sacensībā rastu izcilu risinājumu publiskai ārtelpai un dotu iespēju projektu izstrādāt augsti kvalificētu profesionāļu komandai.

Funkcionalitāte un tehnoloģiskais risinājums

Laukumā izveidota jauna gājēju plūsmu un atpūtas vietu stratēģija, uzlabojot vides pieejamību un pilnībā atbrīvojot laukumu no autostāvvietām. Laukums padarīts zaļāks, gan papildinot esošos koku un krūmu stādījumus, gan izveidojot jaunas apstādījumu grupas. Izveidots vides mērogam atbilstošs apgaismojums, auto transporta trajektorijas norobežotas ar stabiņiem, uzstādīta jauna sabiedriskā tualete. Laukuma atpūtas zonās izmantotas divu veidu mēbeles — klasiski soli ar atzveltni un zemas apļveida sēdvirsmas. Uzstādītas jaunas atkritumu urnas, velonovietnes, dzeramā ūdens krāns, arī saglabāta vieta šķirojamo atkritumu konteineru novietošanai. Ēkas fasāde papildināta ar teātra nosaukumu, izveidota galerija teātra repertuāram un vēsturei, sakārtoti teātra vizuālā reklāma (ekrāni, vertikāli baneri, samazināts baneru daudzums uz fasādēm).

Estētika un citas pieredzes kvalitātes dimensijas

Lai laukuma pulcēšanās un atpūtas zonas pasargātu no satiksmes trokšņa un putekļiem, izveidota jauna stādījumu josla Brīvības ielas pusē, kas reizē kalpo lietus ūdens infiltrācijai. Laukuma daļa zem teātra vestibila veidota kā simbolisks “sarkanais paklājs”, kur svinīgā noskaņojumā pulcēties pirms teātra izrādes, savukārt pakalns Šarlotes ielas pusē veidots ar neformālāku raksturu — kā miniatūrs parks, kur ieturēt pusdienas vai pļāpāt, vērojot Brīvības ielas satiksmi. Apstādījumi veidoti tā, lai katrā gadalaikā laukumā būtu ziedoši augi, kas kontrastē ar modernisma stūrainajām formām un padara vidi romantiskāku. Visi laukumā izmantotie materiāli, virsmu apstrāde un krāsojums pieskaņoti teātra arhitektūrai, lai veidotu vienotu ansambli.

Ekonomiskā nozīmība, ilgtspēja un apritīgums

Laukumā izmantoti ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi — izveidota nokrišņu infiltrācijas zona, kas samazina pilsētvides applūšanas riskus, atslogojot lietus ūdens kanalizācijas sistēmu. Apstādījumiem bagātā ievalka ir arī estētiski pievilcīga, uzlabo publiskās ārtelpas mikroklimatu un veicina bioloģisko daudzveidību pilsētā.

Atkārtoti izmantoti granīta pakāpieni un bortakmeņi, restaurētas betona augu stādījumu kastes, bet visapjomīgākais darbs saistās ar glazētajiem ķieģeļiem, kas savulaik izgatavoti Lodes rūpnīcā īpaši Dailes teātrim. Tie tika saudzīgi demontēti, attīrīti un no jauna iestrādāti seguma dekoratīvajās joslās, kur tie papildināti ar jauniem klinkera ķieģeļiem. Šī pieredze mums ir palīdzējusi apgūt jaunus apritīgas būvniecības paņēmienus un ļauj publiskajā telpā parādīt vēsturiska materiāla ilgmūžību.

Sociālā nozīmība, iekļaušana, pieejamība un piekļūstamība

Vides pieejamības uzlabošana laukumā bija viens no projekta vadmotīviem — iepriekš pakāpieniem bagātais segums pārtapis bezšķēršļu virsmā, kas piemērota gan ratiņkrēslu lietotājiem, gan cilvēkiem ar bērnu ratiņiem, gan senioriem. Negaidīti, bet iepriecinoši, ka atsevišķas laukuma daļas kļuvušas par BMX riteņbraucēju “spotiem”. Atpūtas zonas veidotas, domājot par dažādu sabiedrības grupu vajadzībām un vides uztveri — pieejamas vairāku atšķirīgu veidu sēdvirsmas dažādās telpiskās konfigurācijās un mikroklimatos. Jaunizveidotie uzraksti informē par ēkas nozīmi un palīdz labāk orientēties pilsētvidē. Atjaunotais laukums ir kļuvis par nozīmīgu satikšanās un sociālās mijiedarbības skatuvi pilsētniekiem un spilgtu Rīgas publiskās ārtelpas atdzimšanas vēstnesi.

Links uz video vai citu saiti

https://www.youtube.com/watch?v=1W-QRlJuzbU