Izstāde “Ieskaņots. Atskaņots. No fonogrāfa līdz mūzikas centram”

Darba autors: Kuratore – Anete Skuja (LNB), saturs – Anete Skuja un Jānis Daugavietis (LU LFMI), izstādes un grafikas dizains– Dārta Hofmane (LNB) , pētnieciskais atbalsts – Zane Grosa (LNB), skaņas ainavu komponists – Platons Buravickis, video operators – Valdis Celmiņš, mākslinieks – Kaspars Groševs, uzbūve – Dekorāciju darbnīca.
Darba pasūtītājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Darba īss apraksts

Izstāde Latvijas Nacionālās bibliotēkā ir mēģinājums atspoguļot mūzikas ierakstu klausīšanās pārmaiņas 20. gadsimta ietvaros, parādot to kā pieredzi, kas mainījusi attiecības ar mūziku – aktualizējot ne tikai skaņas ierakstīšanas un atskaņošanas tehnoloģiskajām pārmaiņām, bet arī vietējās mūzikas industrijas attīstību, oficiālo un nelegālo mūzikas apriti, brīvības izpausmes formas un mūzikas patērēšanas paradumu izmaiņas. Notikumiem piesātinātajā gadsimtā klausīšanās demokratizējās: tā pakāpeniski no elites privilēģijas kļuva par ikviena cilvēka dzīves sastāvdaļu un personīgās telpas. Izstāde ir centieni parādīt ne tikai scenogrāfiski, bet arī audiāli dažādās klausīšanās vietu modalitātes.

Izstādes mērķis ir veicināt izpratni par ierakstītās skaņas kultūru ne tikai kā neatņemamu mūzikas vēstures sastāvdaļu, bet arī kā plašāku kultūrvēsturisku procesu un pārmaiņu kopumu, kas ietekmējis veidu, kā mūsdienās patērējam, uztveram un veidojas attiecības ar mūziku. Šis mantojums ieņem būtisku lomu ne tikai mūsu personīgajā atmiņā, bet arī kolektīvās identitātes un kultūras mantojuma veidošanas procesā. Caur šo izstādi vēlējāmies izcelt mūzikas un skaņas ierakstu klausīšanās pieredzes pārmaiņas un kā uz šīm pārmaiņām varam palūkoties no mūsdienu acīm, kad mūzikas ieraksti ir plaša patēriņa prece, strīmojami acumirklīgi un klātesoši gandrīz jebkurā ikdienišķā darbībā. Mūzikas straumēšanas laikā izstāde aktualizē tēmas kā privilēģija, pieejamība, cenzūra, pirātisms un brīvība.