Izstāde “Snīkeri eko x ego”
Darba īss apraksts
“Izstāde par snīkeriem Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam ir eksperiments ārpus ierastā spēles laukuma. Ar sociālās vēstures paradoksiem izraibinātā sporta apavu attīstības gaita ļauj labāk izprast gadījumus, kad sabiedrības priekšstati par veselīgu dzīvesveidu veidojas patērnieciskā atkarībā no preču tirgus. Snīkeri ir gan vienkāršības un komforta simbols, gan sociālā prestiža aksesuārs, kuru par globālu kulta objektu padarījusi zīmolvedība. Izstādei atlasītie materiāli — no etnogrāfiskiem 19. gadsimta fetiša priekšmetiem līdz 3D printerim, kas turpina darināt jaunus eksponātus arī izstādes norises laikā, — veido starpnozaru pieejā balstītu vēstījumu, kas atspoguļo mijiedarbi starp sporta un kultūras industrijām, “veselā miesā vesels gars” mārketingu un ražošanas tehnoloģijām.”
Idejas oriģinalitāte un jaunrade
Izstādes dizainam izvēlēti neierasti elementi un to kombinācijas. Telpas konfigurāciju definē aizkari, kas veido ietvaru eksponātiem, kuri savukārt šķietami levitē nelielā atstatumā no aizkaru krokām. Liela daļa izstādīto priekšmetu izvietoti vizuāli vieglā un caurredzamā metāla sietu un balstu konstrukcijā. Tās uzbūve nodrošina noturību un spēcīgu vizuālu efektu, pēc iespējas samazinot materiāla izmantojumu. Spilgtā krāsa dematerializē konstrukciju un vizuāli “savelk kopā” izstādes saturu. Tas darīts mērķtiecīgi, lai starp priekšmetiem veidotos “saruna” – vēsturiskie artefakti atrastos attiecībās ar mūsdienu priekšmetiem un dažādajām lietām, kuras palīdz “izstāstīt stāstu”. Oriģināls ir arī celofāna iepakojuma pielietojums eksponātu norobežošanai un pasargāšanai, kā arī tekstila lentu izmantojums vitrīnu un citu objektu nostiprināšanai.
Problēmas nostādne un risinājumu atbilstība darba uzdevumam
Nozīmīgākie izaicinājumi izstādes dizaina risinājumam ir eksponātu un saturisko vēstījumu daudzveidība, kā arī spēja iegūt un noturēt mērķauditorijas – primāri bērnu un jauniešu – uzmanību. Tas risināts ar spilgtu krāsu, netipisku materiālu izmantojumu scenogrāfijā, kā arī ar nedidaktisko saturu un rotaļīgo, brīžiem pat šķietami nejaušo eksponēšanas veidu. Būtiska ir arī praktiskā nepieciešamība izstādē iekļautos priekšmetus pasargāt no sabojāšanas, apmeklētājiem tos aiztiekot ar rokām. Tajā pat laikā ir vēlme darīt objektus vizuāli “pieejamus” un saglabāt klātbūtnes efektu, nevis visu likt vitrīnās vai aiz norobežojošām auklām. Tas risināts ar dizaina paņēmieniem, veidojot izstādes scenogrāfiju un priekšmetus izvietojot tā, ka tiem ir grūti piekļūt, vai arī to novietojums liek noprast, ka tos nav paredzēts aiztikt.
Koprade, ieinteresēto pušu iesaiste un sadarbība darba procesā
Snīkeru stāsta vēsturiskā dimensija un kuriozitātes nebūtu iespējamas bez dāsni piedāvātas iespējas aizlienēt eksponātus no privātkolekcijām, kuru īpašnieki labi ilustrē snīkergalvu saimi. Starp viņiem ir fizioterapeits, reperis, basketbolists, veikalnieks, mākslas galerijas īpašnieks, restaurators un citi. Izstādes satura pilnveidošanā aicināti arī apavu dizainā starptautiski veiksmīgie latviešu profesionāļi Jānis Šnē un Kristofers Reidzāns. Daudz kas no izstādē redzamā gūts no citu muzeju un institūciju kolekcijām un krājumiem, piemēram, Murjāņu Sporta skolas arhīva.
Izstāde tapusi plašā dažādu profesionāļu komandā, kurā dizaineri bijuši iesaistīti jau no paša sākuma. Tas ļāvis izstādes saturam un tā komunikācijas veidam jeb telpiskajiem risinājumiem tapt savstarpējā komunikācijā un, visticamāk, rezultējies viengabalainākā vēstījumā.
Funkcionalitāte un tehnoloģiskais risinājums
Izstādes dizainā izmantoti dažādi elementi, kuriem ir ne vien estētiska nozīme, bet arī katram savs funkcionālais pamatojums. Viens no scenogrāfijas centrālajiem elementiem ir aizkari. Ar tiem panākta atšķirīga noskaņa dažādās telpās un radīts oriģināls ietvars ekspozīcijas saturam, – aizkaru konstrukcijas nes lielu daļu no izstādes eksponātiem. Metāla sieti un balsti veido gaisīgu vizuālo tēlu, tajā pat laikā definējot arī vietu telpā un nodrošinot drošu un stabilu pamatni dažādajiem ekspozīcijas priekšmetiem. Pat celofāna maisiņi – no vienas puses tie ir kā atsauce uz snīkeru kolekcionāriem raksturīgo paradumu pēc nopirkšanas apavus glabāt iepakojumā un nevalkāt, bet no otras puses praktiski un vizuāli atraktīvi risina liela apjoma kurpju eksponēšanu, pasargājot tās no apmeklētāju aptaustīšanas.
Estētika un citas pieredzes kvalitātes dimensijas
Izstādes dizains ir estētiski sarežģīts, jo apzināti veidots, izmantojot dažādus kontrastējošus elementus un eksponēšanas paņēmienus un atsakoties no neitrāli harmonizējošiem risinājumiem. Galvenais estētiskas medijs izstādē ir spilgti dzeltenā krāsa. To papildina aizkaru audumu tekstūras un krokojums, kas ir šķietamā pretstatā ar ažūrajiem metāla konstrukciju ritmiem. Pieredzē piedalās arī monotonā, bet nepārtrauktā kustība – stilizētā apavu testēšanas rata griešanās, kā arī skaņa – laiku pa laikam ieslēgtais fēns, mūzikas videoklips un intervija ar snīkeru kolekcionāru.
Ekonomiskā nozīmība, ilgtspēja un apritīgums
Veidojot izstādes dizainu, domāts par to, kā samazināt izmantotā materiāla apjomu, un kādu turpmāku pielietojumu varētu gūt noteikti izstādes elementi. Tā piemēram, aizkaru konstrukciju atsevišķie loki ir sastiprināmi kopā vienotā ovālā struktūrā, kas izmantojama arī ārtelpā. Pie tās var stiprināt gan aizkarus, gan arī kādus citus priekšmetus, piemēram, veidojot kādu jaunu ekspozīciju.
Sociālā nozīmība, iekļaušana, pieejamība un piekļūstamība
Izstādes saturs ir sociāli ļoti nozīmīgs, jo runā par tādām svarīgām tēmām, kā veselība, kustīgs dzīvesveids, ekoloģija, ilgtspēja, sociālā nevienlīdzība, piesārņojums, patērnieciskums, inovatīvi ražošanas procesi, jaunas lietošanas paradigmas. Izstādei izvēlētais centrālais priekšmets – snīkers – ir ļoti pateicīgs, lai sarunā par šīm tēmām varētu iesaistīt jauniešu auditoriju. Tas ņemts vērā arī dizaina risinājumos, kuriem izvēlēta koša krāsa un neierasts, neformāls veidols.
