Izstāde “Telpa Nr. 13” ISSP Galerijā
Darba īss apraksts
Izstādes scenogrāfijas ideja ietver galerijas telpas arheoloģijas — esošo starpsienu, pieguļošās ārtelpas un skatlogu īpatnību — izmantošanu mākslinieka darba koncepcijas pastiprināšanai. Telpas pārveide izriet no fotogrāfa Reiņa Hofmaņa darbu sērijas, kurā fiksēti cilvēku pārveidoti publiski interjeri. Scenogrāfiskie risinājumi pārņem Hofmaņa cilvēka un vides attiecību vizuālos novērojumus par to, kā interjeru estētiskā un funkcionālā pārveide un pielāgošana radījusi savādi neloģisku, bet vienlaikus sirsnīgu iznākumu.
Idejas oriģinalitāte un jaunrade
Lai pastiprinātu mākslinieka Reiņa Hofmaņa fotogāfijas sērijas koncepciju, ISSP galerijas telpa tika pārveidota , uzbūvējot papildus sienu, kas atkārto un turpina Hofmaņa fotogrāfijās atklātās interjera situācijas. Piemēram, remonta rezultātā radušos nefunkcionālos stūrus, nišas vai ejas. Pārāk šauras vai zemas telpas. Izstādes iekārtojuma oriģinalitāte atklājas mākslas darba idejas paplašināšanā ārpus fotogrāfijas medija un tā scenogrāfiskajā turpinājumā, kur redzamais fotogrāfijā tiek atdarināts galerijas vidē.
Problēmas nostādne un risinājumu atbilstība darba uzdevumam
Darba uzdevums bija pārnest Hofmaņa fotogrāfijās redzamās interjera situācijas reālā galerijas telpā. Ar sienas uzbūvēšanu, tika radīta arī papildus, apslēptā telpa, kurā tika esponēti 2 mākslas darbi un kuru skatītājs varēja atklāt vienīgi izejot ārpus galerijas. Šī apslēptā telpa ne tikai atbilda nefunkcionalitātes un absurduma kritērijiem , bet vienlaikus atsaucās uz fotogrāfijās redzamajiem interjeriem, kas , lai arī atrodas publiskās telpās, ikdienas apmeklētājam ir apslēptas.
Koprade, ieinteresēto pušu iesaiste un sadarbība darba procesā
Telpas scenogrāfiskais risinājums tapa mākslinieku Reiņa Hofmaņa, Alekseja Beļecka un kuratores Ivetas Gabaliņas sadarbības rezultātā.
Funkcionalitāte un tehnoloģiskais risinājums
Izstādes dizainā izmantotā baltā krāsa ir tā pati krāsa, ar kuru jau iepriekš galerijā ir krāsotas gan sienas, gan daudzi citi telpas elementi, lai padarītu tos neitrālus un neuzkrītošus. Ar to ir noklāti visi scenogrāfijas elementi, kas liek skatītajam pārjautāt to, kas ir redzams telpā, jo vairs nav iespējas droši saprast, vai tas, kas ir redzams ir īsts, vai scenogrāfijas elements. Actiņa sienā, caur kuru var redzēt vienu no izstādes darbiem, ir vēl viens skatīšanas pieredzes veids, kā arī atsauce uz fotogrāfa kameras “actiņu”.
Estētika un citas pieredzes kvalitātes dimensijas
Izstādes arhitektūra un telpiskie risinājumi veido galerijas masku, taču ar viegli manāmām nobīdēm, kā piemēram, plaisām stiķējuma vietās, vai iespēju no ārpuses ieraudzīt, ka perfekta siena iekštelpās ir tikai butaforija, ar kuru ir aizsegtas īstās sienas un paslēptas komunikācijas, kas ir atsauce uz remontu īpatnībām postpadomju telpā.
Ekonomiskā nozīmība, ilgtspēja un apritīgums
Pēc izstādes beigām, sienas uzbūvē izmantotās koka detaļas tika atkārtoti lietotas nākamās izstādes konstrukciju izbūvē.
Sociālā nozīmība, iekļaušana, pieejamība un piekļūstamība
Izstādes arhitektoniskie elementi ir ir pilnībā pārstrādājami, savukārt telpiskie risinājumi ir veidoti tādā veidā, lai tie būtu vienlīdz pieredzami arī cilvēkiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem.
ISSP Galerija un izglītības telpa atrodas Rīgā, Berga Bazārā, Marijas ielā 13.k.3., 1. stāvā. Iekļūšana ar ratiņkrēslu iespējama pa uzbrauktuvi, durvis ir pietiekami platas, lai pa tām varētu iekļūt un izkļūt cilvēks ratiņkrēslā. Labierīcības ir pielāgotas personām ar funkcionāliem traucējumiem.
