Izstāde «Tiesības uz bibliotēku»
Darba īss apraksts
«Tiesības uz bibliotēku» ir vienlaikus tēlaina, intelektuāli reflektējoša un politiska izstāde, kas mudina apmeklētāju pārdomāt bibliotēkas lomu pagātnē, šodien un nākotnē. Dizaina galvenais uzdevums bija radīt aicinošu, pārsteidzošu un konceptuāli vienotu telpu, kas skatītāju ievelk negaidītā, paradoksu pilnā pasaulē un ar vizuāliem līdzekļiem piedāvā jaunu skatījumu uz lasīšanu un domāšanas procesiem digitālajā laikmetā. Izstādes ierosme ir vēsturisks stāsts par Rīgas pilsētas bibliotēku, kas tika dibināta 1524. gadā svētbilžu grautiņu laikā un piedzīvoja dramatisku un pat traģisku tālāko likteni. Šis stāsts kļūst par metaforu tam, kā sabiedrības transformācijas, ideoloģijas maiņas un kultūras satricinājumi ietekmē ne tikai grāmatas un kolektīvo atmiņu, bet arī mūsu spēju izprast pasauli. Lielākā daļa šīs bibliotēkas krājuma gāja bojā Otrajā pasaules karā — izstāde izmanto šo faktu kā spēcīgu dramaturģisku un vizuālu asi. Izstādes dizains modelē bibliotēku kā pasaules mikromodeli, kur satiekas individuālie un kolektīvie centieni sakārtot zināšanas, meklēt ceļu uz brīvību un definēt vērtības, kuras krīzes brīžos nosargāt. Izstāde rosina diskusiju par to, kāda būs mūsu nākotnes sabiedrība: lasoša un kritiski domājoša vai tieši pretēji — virspusīga, fragmentāra un informācijas haosa pārņemta. Šis ir stāsts par kultūrpolitiku, par dizaina spēju rosināt domāšanu un par bibliotēku kā demokrātijas infrastruktūru.
