Rīgas Cirka vēsturiskās arēnas pārbūve

Darba autors: NRJA (No Rules Just Architecture)
Darba pasūtītājs: VSIA Rīgas cirks
Darba radīšanas laiks: 2022

Darba īss apraksts

Rīgas cirka ēka, kas projektēta 1888. gadā pēc arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa projekta, ir viena no vecākajām Eiropā, vienīgā pastāvīgā cirka ēka Baltijas valstīs, kā arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Cirka arēnas atjaunošana ir pirmais solis ceļā uz cirka kvartāla pārbūvēšanu par daudzfunkcionālu kultūrvietu. Cirka kvartāla pārbūves 1. kārtā veikta energoefektivitātes uzlabošana. Lielākais izaicinājums bija vienlaicīgi ar siltināšanas projekta īstenošanu paveikt fundamentālus darbus ēkas pārbūvē, pie kuriem nebūtu jāatgriežas, īstenojot nākamās pārbūves kārtas, kā arī nodrošinot arēnas funkcionēšanu jau tagad. Turpinot nestandarta būvniecības tradīciju, kas raksturo vēsturisko ēku, īstenota neparasta, pasaules mērogā unikāla pilnkoka kupola konstrukcija.

Idejas oriģinalitāte un jaunrade

Tā kā vēsturiskā kupola metāla konstrukcija ir zaudējusi nestspēju, tai paralēli veidots jauns kolonnu tīkls un CLT paneļu kupols, vēsturisko konstrukciju saglabājot nenoslogotu un eksponētu. CLT paneļu kupols ir īpaši sarežģīta konstrukcija, jo paneļi savstarpēji savienoti ar individuāli izstrādātiem elementiem un, darbojoties savstarpējā sasaitē, veido sfērisku, pašnesošu formu. Ar CLT paneļiem tiek vienlaikus nodrošināta kupola konstruktīvā noturība, izveidota gluda, masīva iekšējā plakne, kurai nav nepieciešama tālāka apdare, kā arī, pateicoties materiāla viengabalainībai, uzlaboti energoefektivitātes rādītāji. Arēnas pārbūves metodes ir inovatīvas un mūsdienīgas, vienlaicīgi saglabājot un uzsverot ēkas esošās vēsturiskās vērtības un autentiskumu.

Problēmas nostādne un risinājumu atbilstība darba uzdevumam

Līdz ar Rīgas Cirka vadības maiņu 2017. gadā, rodas izmaiņas arī domāšanā par Cirka saturu un izrādēs vairs netiek nodarbināti dzīvnieki. Arēnas pārbūve ir veikta, lai atspoguļotu saturiskās izmaiņas, kā arī novērstu ēkas kritisko tehnisko stāvokli. Arhitektūras un interjera risinājumu radīti ar pārliecību, ka laikmetīgā cirka būvei arī vizuāli jāatspoguļo unikālā funkcija, kam tā domāta. Rīgas Cirka pārbūve ir uzticīga sākotnējai unikālajai funkcijai, piepildot to ar jaunu, laikmetīgāku saturu. Jaunā Cirka arēna jau tagad ir ietvars bagātīgai kultūras programmai, kas cirka dzīvniekus aizstājusi ar ballīšu dzīvniekiem, un nišas kultūras produktu aizvieto ar dažādāku un mūsdienīgāku kultūras piedāvājumu. Unikālā pārbūves metode ir apmierinājusi gan saturiskos, gan tehniskos, gan energoefektivitātes uzdevumus.

Koprade, ieinteresēto pušu iesaiste un sadarbība darba procesā

Projektu raksturo cieša un veiksmīga sadarbība starp pasūtītāju, arhitektiem un būvinženieriem. Ieinteresēts un atvērts pasūtītājs bija gatavs aktīvi iesaistīties projektēšanas un būvniecības procesā, piesaistot ārzemju ekspertus, lai nodrošinātu pēc iespējas labākus apstākļus cirka māksliniekiem un apmeklētājiem. Būvkonstruktori bija gatavi uzņemties unikālu, sarežģītu un riskantu uzdevumu – pirmā CLT kupola projektēšanu Latvijā, meklējot inovatīvus risinājumus. Arhitektiem caur pārbūves projektu ir izdevies izpaust pasūtītāja demokrātiskās, laikmetīgās un iekļaujošās vērtības. Būvniecības gaitā veiksmīgi nestandarta risinājumi sasniegti, pateicoties ciešai arhitekta un pasūtītāja savstarpējai sadarbībai un uzticībai.

Funkcionalitāte un tehnoloģiskais risinājums

CLT kupola risinājums ir atjautīga atbilde uz ēkas tehnoloģiskajiem, funkcionālajiem un energoefektivitātes izaicinājumiem. Arēnā realizēta arī jauna, droša iekaru sistēma, kas rada iespēju veikt visus nepieciešamos stiprinājumus kupola zonā, kā arī nodrošināta ērta piekļuve tai. Kupolā ir 76 iekaru punkti, no kuriem katrs iztur 6t lielu slodzi, nodrošinot tehniskās prasības visdažādākajām izrādēm. Pārbūves laikā realizēti siltināšanas darbi un ieviesta jauna apkures un ventilācijas sistēma. Arēna pielāgota plašākam kultūras notikumu klāstam, nodrošinot telpas fleksibilitāti.

Estētika un citas pieredzes kvalitātes dimensijas

Arhitektūras un dizaina risinājumos NRJA ir sekojis principam «pielikt noņemot» — atklājot slēptus vēsturiskos slāņus, ir radīts jauns telpas raksturs, kas sevī iemieso Cirka ēkas līdzšinējos 135 pastāvēšanas gadus. Atjaunotā arēna ir radikālas saglabāšanas piemērs — nolobīti tie kultūrslāņi, kas laika zoba rezultātā jau paši bija gatavi atdalīties, izvairoties no šķietami neestētisku lietu slēpšanas aiz apšuvuma vai nearhitektonisku elementu izlabošanas. Ēkas slēptā dimensija — laiks — ir atklāta šķietami nejaušā veidā, atsakoties no tiešas autorības pār to, ko atsegt un ko paturēt aizklātu. Pārbūve realizēta ar pietāti pret vēsturisko mantojumu, neveidojot atdarinājumus, bet gan mūsdienīgas konstrukcijas. Dažādu vēstures slāņu kopums spēj radīt patiesu priekšstatu par vēsturiskas ēkas dzīves ciklu un autentisku estētisko pieredzi.

Ekonomiskā nozīmība, ilgtspēja un apritīgums

Rīgas Cirka arēnas pārbūve ir paraugs tam, kā energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus iespējams ieviest jēgpilnā veidā, ar ar salīdzinoši nelieliem līdzekļiem nodrošinot gan funkcionālu, energoefektīvu un estētisku uzlabojumu. Pārbūves laikā pēc iespējas saglabāti vai atkalizmantoti oriģinālie materiāli. Tribīņu balsta baļķi sazāģēti dēļos un lietoti arēnas perimetra sienu apdarē, saglabāti arī savulaik kokā veidotie iecirtumi, robi, kas uz sienām tagad stāsta par vēsturi. Lai saglabātu ķieģelu mūra fasādes ārtelpā, perimetra sienas tiek siltinātas no iekšpuses, iekšējo apdari veidojot no saglabātiem, saudzīgi demontētiem vēsturiskajiem dēļiem. Demontētas tehniskās kāpnes lietotas kā simbolisks ieeju akcentējošs elements, demontētie labā stāvoklī esošie ķieģeli vēlāk izmantoti sienu atjaunošanai.

Sociālā nozīmība, iekļaušana, pieejamība un piekļūstamība

Cirka pārbūves projekts ir paplašinājis visai sabiedrībai pieejamo publisko telpu teritorijā (pagalms), uzlabojis telpu pieejamību cilvēkiem ar funkionāliem traucējumiem, navigācijas dizaina izstrādē iekļāvis vājredzīgu apmeklētāju vajadzības un padarījis cirka telpas pieejamas daudz plašākam kultūras notikumu klāstam. Vienlīdzības vērtības izpaužas nenumurētās sēdvietās – visi cirka apmeklētāji ir vienlīdzīgi, neatkarīgi no ekonomiskā stāvokļa. Caur vairākām izrādēm apmeklētāji ir tikuši iepazīstināti ar vēsturisko ēku, gaidāmajām pārmaiņām, kā arī saņēmuši skaidrojumus par jaunajām cirka vērtībām. Šīs sociālās vērtības ir ietvertas arī godīgajā, demokrātiskajā un atvērtajā materiālajā telpā, ko radījuši arhitekti.

Links uz video vai citu saiti

https://youtu.be/K4okgIMATLo?si=hBnYFL7Eias2lEfS