Interaktīva instalācija–rotaļu laukums bērniem «Rotaļu skatuve»
Darba īss apraksts
Marija Montesori reiz rakstījusi, ka rotaļas ir bērnu darbs, uzsverot, ka tieši rotaļās bērni apgūst dzīvē nepieciešamās iemaņas un attīsta savus talantus. Nereti vides, kas vecākiem nav iecienītākās — peļķes, pamesti būvlaukumi, akmeņu kraujas un citas «nevietas» —, bērniem kļūst par vietām, kur viņi aizrautīgi pavada laiku un aug par veseliem un patstāvīgiem pieaugušajiem. Arvien biežāk tiek secināts, ka bērnu attīstībai būtiski ir apstākļi, kuros netiek nodrošināta pilnīga aizsardzība no riskiem. Šāda vide palīdz bērnam apzināties viņa fiziskās spējas, izvērtēt riskus, saprast rīcības sekas un attīstīt prasmes visdažādāko problēmu risināšanai. Tā veicina fizisko un mentālo noturību un pārliecību un paplašina iztēles robežas. Kur pieaugušais redz virvi, bērns saskata upi, džungļu čūsku vai tiltu starp kalniem, un sudrabots priekškars bērnam mirgo kā kosmosa kuģis vai tālas planētas virsma. Mākslinieces Lindas Vigdorčikas radītā rotaļu skulptūra «Rotaļu skatuve» ir interaktīva mākslas instalācija — skulptūra, kas veidota kā atbilde rotaļu laukumu trūkumam Valmierā un aicinājums pārdomāt, kāda vide visveiksmīgāk veicina bērnu attīstību, kā arī, cik daudz vietas pilsētā atvēlam bērniem un rotaļīgumam. «Rotaļu skatuve» simbolizē drosmīgu un daudzveidīgu pieeju rotaļu vides veidošanai, mudinot uz netipiskiem un bērniem aizraujošiem pilsētvides projektiem, vienlaikus iezīmējot mākslinieku nozīmi šādu vietu radīšanā.
Idejas oriģinalitāte un jaunrade
“Rotaļu skatuve” ir unikāls mākslas darbs, kas savieno mākslu, funkcionalitāti un sabiedrības iesaisti, vienlaikus Latvijas kontekstā demonstrējot svaigu pieeju rotaļu vides veidošanā. Instalācijas pamatā ir arhitekta Saimona Nikolsona “nepiesieto elementu” (loose parts) teorija, kas uzsver, ka iespēja veidot savu vidi un mainīt tās elementus veicina radošuma un iztēles attīstību. Arhitektaprāt, šī iespēja ir īpaši nozīmīga bērnībā, jo, regulāri radot savu vidi un spēles noteikumus, bērni gūst pieredzi un apjauš savas spējas un tiesības ietekmēt apkārtējo vidi. Šī apziņa bērnus vēlāk iedrošina būt pilsoniski aktīviem, pārliecinātiem jauniešiem un vēlāk pieaugušajiem. Sekojot Nikolsona teorijai, liela daļa “Rotaļu skatuves” elementu ir brīvi pārvietojami. Tie aicina bērnus jaukt un vienot elementus pēc saviem ieskatiem, radot savu pasauli. Tādējādi “Rotaļu skatuve” ir ne tikai unikāls mākslas jaunrades rezultāts, bet arī iedvesmas avots, kas rosina katra bērna radošumu.
Problēmas nostādne un risinājumu atbilstība darba uzdevumam
Projekta iniciators ir Valmieras novada pašvaldība, kas vēlējās rast pagaidu risinājumu topošās laikmetīgās mākslas telpas KURTUVE ārtelpai. Pagalms, kas ikdienā kalpo kā autostāvvieta pašvaldības darbiniekiem, ir nozīmīgs elements KURTUVES fiziskajai un emocionālajai pieejamībai. Atsakoties no autostāvvietas funkcijas, tā vietā integrējot mākslu, pašvaldība rosināja iedzīvotājus pārvērtēt vietas funkcionalitāti un iespējas. Projekta sākumā tika identificēti divi izaicinājumi – vieta un dabiskā cilvēku plūsma. Tādēļ ideja radīta, jautājot – kas pilsētā trūkst? Pēc izpētes secināts, ka centrā atrodas vien pāris rotaļu laukumi, kas ir pieejami tieši mazākiem bērniem. Turklāt, veidojot jauniešu atpūtas zonu “Mežs”, viens no tiem bija likvidēts, izraisot iedzīvotāju neapmierinātību. “Rotaļu skatuve” īstermiņa’ risināja identificēto problēmu, kļuva par iemīļotu vietu iedzīvotājiem un aktualizēja problēmu par bērnu vajadzību ignorēšanu pilsētplānošanā.
Koprade, ieinteresēto pušu iesaiste un sadarbība darba procesā
“Rotaļu skatuve” kalpo par piemēru veiksmīgai un efektīvai kopradei, kas apvieno pašvaldību, uzņēmējus un radošo nozari. Pilsēta kopā ar radošo komandu analizēja iedzīvotāju vajadzības un iegūtā informācija kalpoja par pamatu mākslinieces izstrādātajam radošajam telpiskajam risinājumam. Skulptūras materiālus lielā apjomā nodrošināja AS “Latvijas Finieris,” savukārt 100m reflektējošā materiāla – Valmieras uzņēmums AS “Valmieras Stikla Šķiedra.” Elementu ražošanu un uzstādīšanu veica Latvijas uzņēmums SIA BONUSS W. Projekts veicināja sadarbību arī pēc laukuma atklāšanas, “Rotaļu skatuvei” bieži kalpojot par kopienu tikšanās vietu arī ārpus bērnu rotaļām. Vasarā šeit norisinājās īslaicīgās arhitektūras un pilsētvides dizaina vasaras skolas darbnīcas, Valmieras vasaras teātra festivāla aktivitātes, kā arī Rīgas cirka viesizrādes. Zaļās zonas atpūtas mēbeles iecienīja gan bērnu vecāki, gan citi pilsētnieki, bet vakaros pagalms un instalācija kļuva par jauniešu tikšanās vietu.
Funkcionalitāte un tehnoloģiskais risinājums
Skulptūra sastāv no platformas (9×6×0.2 m), fiksētām formām un brīviem elementiem. Platforma nodrošina stabilitāti un uz tās stiprinātas 5 neregulāras formas interaktīvas lielizmēra skulpturālas formas; pie “torņa” piestiprinātas trepes. Brīvie elementi ietver 8 kubus, 4 paralēlskaldņus, 3 cilindrus, 2 tauvas un 2 tīklus, ko var pārvietot, izmantojot dažādās vietās izvietotos stiprinājumus. Elementu izmērs un svars veidots, domājot par jaunāko bērnu drošību, mazinot iespēju izveidot bīstamas konstrukcijas. Ielas pusē atrodas pārvietojams priekškars 5 daļās. Finiera konstrukcijas veidotas tehnikā, kas taupa materiālu un slēpj stiprinājumus, mazinot traumu risku. Fiksētie elementi atstāti dabiskā tonī un apstrādāti ar ilgtspējīgu pārklājumu, brīvie – krāsoti. Skatuve savienota ar zaļo zonu, veidojot nelielu pakāpienu, kas kalpo kā sēdvieta vecākiem. Zaļajā zonā izvietoti pieci nekrāsoti, unikālu formu atpūtas krēsli. Blakus atrodas informācijas dēlis ar objekta izmantošanas principiem.
Estētika un citas pieredzes kvalitātes dimensijas
“Rotaļu skatuve” piedāvā Latvijas publiskajai ārtelpai neierastu bērnu rotaļu laukuma estētisko risinājumu. Maigā krāsu gamma kontrastē ar tradicionāli krāšņajiem laukumiem, radot harmonisku vidi, kas stimulē ne ar tās elementu un krāsu daudzveidību, bet ar bezgalīgajām spēļu variācijām. Vecāku atpūtas zona iekļaujas šajā estētikā, to vizuāli nenodalot. Finieris izvēlēts gan kā ilgtspējīgs materiāls, kura koka tekstūra ir patīkama pieskārienam, gan, jo tas estētiski iemieso “baltas lapas” sajūtu, uzsverot rotaļu laukumu kā telpu bērnu iztēlei. Atspīdošais priekškars atsaucas uz Valmieras teātri, kas īslaicīgi rezidē KURTUVĒ. Izvēlētais koncepts, materiāli un risinājums ļauj ikvienam bērnam uz “Rotaļu skatuves” kļūt par sava iztēles stāsta dramaturgu.
Ekonomiskā nozīmība, ilgtspēja un apritīgums
Skulptūru grupa radīta kā atkārtoti izmantojams vasaras sezonas pilsētvides objekts, ko nākamajās vasarās plānots izvietot citās vietās Valmieras novadā. Tā izstrādē izmantoti atjaunojami un ilgtspējīgi materiāli; stiprinājumi veidoti tā, lai struktūras būtu viegli atjaunojamas un ilgmūžīgas. Nekrāsotās daļas apstrādātas ar pārklājumu, kas ļauj tām vienmērīgi novecot, ieņemot sidrabainu toni. Pateicoties modulārajam dizainam, laukuma izkārtojums un blīvums var tikt mainīti un pielāgoti dažādām vidēm un segumiem, padarot to viegli pielāgojamu un ekonomiski efektīvu. Nesezonā mainīgie elementi ir nodoti Valmieras izglītības un kultūras iestādēm. Daļa to ir pārkrāsoti un izmantoti izstādes “Čau, Niklāv Strunke” scenogrāfijā Valmieras muzejā. Pēc Gaujas krasta vidusskolas iniciatīvas visi brīvie elementi līdz nākamajai vasarai tiks izmantoti skolas vajadzībām iekštelpās, risinot trūkstošo spēļu zonu problēmu. Pirms atkārtotas izvietošanas vasarā objekts tiks atjaunots sākotnējās krāsās.
Sociālā nozīmība, iekļaušana, pieejamība un piekļūstamība
“Rotaļu skatuve” ir sociāli nozīmīgs projekts, kas veicina bērnu un ģimeņu ar bērniem iekļaušanu. Tās dizains balstīts ne pieaugušo priekšstatos par to, kas nepieciešams bērniem, bet teorijās, kas prioritizē bērnu vajadzības, un pārliecībā par to spēju patstāvīgi izvērtēt riskus. Platforma nodrošina piekļuvi arī mazākajiem bērniem. Bērnu un vecāku zonas nav vizuāli nodalītas, un to netipiskais dizains ieinteresējis arī pieaugušos iesaistīties rotaļās, veicinot starppaudžu mijiedarbību pilsētvidē. Nākotnē objekts tiks sezonāli izvietots arī citās vietās Valmieras novadā, padarot to pieejamu plašākam iedzīvotāju lokam, tostarp tiem, kuriem rotaļu laukumi nav sasniedzami. Lai gan tas ir īstermiņa risinājums, projekts aktualizējis laikmetīgu rotaļu laukumu trūkumu pilsētās, mudinot uz ilgtermiņa risinājumiem. Vērojot pirmās vasaras panākumus, var secināt, ka laukums arī veicinājis iedzīvotāju uzticību, laužot priekšstatu, ka ne viss, kas nav piesiets, tiks aiznests.
