Darbi

Idejas oriģinalitāte un jaunrade

Zvaigžņu tematika latviešiem bijusi svarīga visos laikos – gan puišiem jājot pieguļā, līdzi ņemot zvaigžņu deķi, gan dodoties kara gaitās, piespraužot ausekli mēteļa atlokā. Ļaudis ticēja, ka zvaigžņu raksti pasargā no ļauna, savukārt zvaigžņu sega naktī sargā gulētāja dvēseli. Tāpat arī ar aušanas kultūru Latvijā– okupācijas gados aušanas studijas bija kā oāzes latviešu audējām, kur tās sanāca kopā un auda, netieši sargājot Latvijas kultūras mantojumu. Apklājot Rīgu ar 12 austām segām un tautasdziesmas spēka vārdiem par zvaigžņu segas nozīmi cilvēka iekšējā spēka vairošanā, mērķis bija dot simbolisku gaismas staru tumšajā novembra mēnesī. Starp sargājošajām zvaigžņu segām tika izvēlētas arī segas ar pavisam unikāliem un neredzētiem toņu un rakstu salikumiem latviešu austajos deķos.

Problēmas nostādne un risinājumu atbilstība darba uzdevumam

Valsts svētku laikā vizuālās komunikācijas telpā plaši tiek runāts par latvietību, patriotismu un piederību, izmantojot populārākos Latvijas simbolus. Nereti intensīvi tiek atainots reducēts to spektrs, radot šauru iespaidu par Latvijas tradicionālo kultūru. Kampaņas mērķis bija parādīt, ka Latvijas nacionālā bagātība stiepjas plašāk par himnu, karogu, populārākajām latvju zīmēm un ģerboni, tādēļ valsts svētku mēnesī Rīgas pilsētvide tika pārklāta ar 12 deķiem no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. Lielformāta segu fotogrāfijas iepazīstināja pilsētnieku ar kultūras mantojuma neizzināto bagātību un svinēja aušanas tradīciju, kas palīdzējusi latviešu audējiem turpināt latvisko tradīciju laikos, kad brīvi izvēlēti mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi Latvijā ideoloģisku iemeslu dēļ bija ierobežoti.

Koprade, ieinteresēto pušu iesaiste un sadarbība darba procesā

Apkopojumi par Latvijā austām segām ir pavisam nedaudz. Šīs kampaņas ietvaros kontaktējāmies ar Latvijas Nacionālais kultūras centru un Raulu un Signi Vēliņiem, kas ir apkopojuši segu mantojumu un izdevuši par to divas grāmatas. Segu izvēles procesā veicām izpētes sarunas ar grāmatu autoriem, lai uzzinātu vairāk par katras segas rašanos un tās vēsturisko aizmetni. Pēc segu atlases, apciemojām arī pāris izvēlēto segu audējas, lai izzinātu segu iedvesmas avotu, apslēptās vērtības un viņu pašu aušanas stāstu. Daži no stāstiem rezultējās arī nelielā video sērijā, kas tika publicēti Rīgas sociālo tīklu kontos.

Funkcionalitāte un tehnoloģiskais risinājums

Rīgai piederošās komunikācijas platformas ir ļoti konkrētas — horizontāli divpusēji lielstendi, apaļi afišu stabi un secīgi izvietotas afišu stendu kombinācijas, kas sastāv no divām līdz deviņām plaknēm vienuviet. Lielstendu izmantošanā mērķis bija maksimāli izmantot to 5x3m izmēru, lai izrādītu segas visā to krāšņumā un detalizētībā. Lai saglabātu segas monolīto skatu no tāluma, atsauce tika formatēta tā, lai tā saplūstu ar segas krāsām un to ievērotu tikai pietuvojoties stendam. Afišu stabiem veidojām trīs dažādas afišu stendu dizainus ar atšķirīgu segu kombinācijām katrā, lai apkaimēs, kur šie tabi ir vairāk, bet citi stendi mazāk, arī parādītos plašais segu spektrs. Secīgos afišu stendus izmantojām, lai atainotu tieši segu savstarpējās kombinācijas un akcentētu to plašo vizuālo dažādību vienuviet.

Estētika un citas pieredzes kvalitātes dimensijas

Segas piepildīja Rīgu divejādi — esot vienai segai vienuviet, akcentējot tās grafisko kvalitāti, un esot kombinētām pa vairākām segām vienuviet, vēršot uzmanību uz austā kultūras mantojuma kopējo bagātību. Svarīgi bija izvēlēties gan ar latvietību retāk asociētas, gan vizuāli košas segas, lai kontrastētu ar pelēko pilsētu novembrī. Tautasdziesmas plaknē svarīgi bija attālināties no tās tradicionālā atainojuma — klasiskas četrrindes. Tas tika darīts apzinoties, ka klasisks tautasdziesmas pieraksts sev līdzi nes jau iemācītu lasīšanas veidu un standartizētu priekštatu par tās saturu. Ar pieraksta vizuālu dažādošanu (zvaigznes un arheoloģiskā Latgales zirdziņa atveida klātbūtni), tika atvieglota piekļuve tautasdziesmas saturam. Izvēlēto tautasdziesmu var uzlūkot arī kā zvaigžņu segu, kas ir uzrakstīta, nevis uzausta.

Ekonomiskā nozīmība, ilgtspēja un apritīgums

Ar Rīgas komunikāciju valsts svētku mēnesī mums bija iespēja plašai auditorijai celt gaismā Latvijas aušanas mantojumu, kas lielai daļai sabiedrības ir nezināms. Tādā veidā potenciāli tika radīta ekonomiska ieinteresētība ne tikai konkrētajos krāšņajos amatnieku darinājumos, bet arī pašā nozarē, kas turpina pašsaglabāties uz tradīcijas un vaļasprieka principa. Šāds projekts sekmē un veicina gan kultūras mantojuma saglabāšanu, gan jaunrades atbalstu, sniedzot iespēju jaunajām paaudzēm to iepazīt un novērtēt. Šīs kampaņas koncepts, dizains, maketēšana, video, skaņas režija un citi radošie risinājumi tika veikti ar “in-house” cilvēkresursiem. Tāpat arī realizācijā tika izmantotas jau arhīvam sagatavotas bildes no divām grāmatām – “Latvijas segas Latvijas tūkstošgadei” un “Dienvidlatgalē austās segas”.

Sociālā nozīmība, iekļaušana, pieejamība un piekļūstamība

No vairāk nekā 600 segām tika atlasītas 12, aptverot visus Latvijas kultūrvēsturiskos novadus laika periodā no 1902. līdz 2017. gadam. 12 segas izrotāja pilsētu ar vienu no Latvijas kultūras mantojuma retāk popularizētajiem atzariem. Kampaņa sniedz iespēju pilsētniekiem piedzīvot un izzināt aušanas tradīciju Latvijā caur prizmu, kas ļauj to baudīt arī ārpus tradicionālās folkloras un amatniecības konteksta — caur tās vizuālo kvalitāti, potenciāli ieinteresējot arī auditoriju, kas nav starp esošajiem amatniecības cienītājiem. Pilsētvides plakātiem esot publiski pieejamiem ikvienam Rīgas iedzīvotājam un viesim, tiek kultivēta iedzīvotāju piederības sajūta un lepnums par latviešu kultūru, kā arī ierosme to izzināt plašāk.

Links uz video vai citu saiti